svētdiena, 2007. gada 1. jūlijs

Pavļiks: „Angļu mārciņas sistēma un martingeila kapitāls menedžments”

15.11.2004

Piezīme: Šis gara darbs sarakstīts speciāli www.wallstreet.lv

Tirdzniecības sistēma

„Angļu mārciņas sistēma un martingeila kapitāla menedžmentu”

Šai forumā jau ir izskatīti dažādi „Angļu mārciņas sistēmas” varianti (pirkt vai pārdot atkarīgs no tā kā uzkritīs monēta). Sistēma domāta tiem, kam apnicis kļūdīties nosakot, kurā virzienā kurss dosies. Iepriekš tika apskatīti varianti, kuros bija dažādi stop loss un take profit varianti – un pozīcijas tika atvērtas

Šoreiz kā peļņas „devēju” izmantosim martingeila kapitāla menedžmentu – proti pēc katra zaudējuma, kad izpildās SL, dubultojam likmi.

„Angļu mārciņas sistēma”

Strādājam uzreiz vairākos valūtas pāros, un es izvelējos strādāt 4 valūtu pāros – GBP/USD, USD/CHF, USD/JPY un EUR/JPY, bet pēc būtības tam īpašas nozīmes nav. Stop loss un Take profit liekam vienādus – manā gadījumā tie ir 30 punkti, bet var likt arī 20 vai 50. Izvelējos 30 punktus, jo 20 man likās par maz un 50 par daudz, kaut ari 50 punktu SL un TP ir savas visai nopietnas priekšrocības – par tām mazliet vēlāk.

Ja mūsu SL un TP ir vienāds 30 punktu, tad diemžēl, jāsecina, ka metot „angļu mārciņu” ilgāka laika posmā mēs naudu zaudētu, jo atverot pozīciju piemēram valūtu pārī GBP/USD spredam esot 5 pipi, līz SL 30 pārim jānoiet vēl tikai 25 pipi, bet savukārt līdz TP 30 jānosoļo 35 pipi – tātad par 10 pipiem vairāk, kas padara šo soli riskantu.

Lai padarītu sistēmu ar veiksmīga iznākuma varbūtību 50/50 metot kapeiku mēs neveram vaļā pozīciju uzreiz, bet varam izlikt limit orderi ar kādiem 7-10 pipiem atpakaļ, vai arī vienkārši nogaidot 5-10 pipu labāku cenu un atveram pozīciju „kapeikas” virzienā.

Otrs variants kā samazināt risku ir izlikt stop loss orderi tā, lai tas būtu aiz intraday support vai rezistance līmeņa – līdz ar to padarot aizsardzību vēl nedaudz izturīgāku. Protams, ja iespējams, tad izliekam atkal limit orderi vai sagaidām labāku cenu darījumam.

Visu iepriekšējo izlasot rodas jautājums, kāpēc vajadzīgs mest kapeiku un nevis ieiet tirgū pēc tehniskiem parametriem? Labs jautajums. Atbilde ir sekojoša: Ja ieejam vairākos pāros pēc tehniskiem parametriem, tad zinot, ka valūtu pāriem bieži ir spēcīga korelācija, mēs riskējam visos pāros izsist stop loss. Savukārt metot kapeiku var gadīties visādi – bet SL/TP iespējas ir aptuveni 50/50. Tehniski tas izskatītos tā – no rīta izmetam kapeiku un konstatējam kurā pārī pirksim un kurā pārdosim un varam izlikt limitorderus, vai ieiet tirgū uzreiz, ja ir labs Momentum.

Tagad par 50 pipu SL un TP. Ja kādam ļoti nepatīk mest kapeiku var strādāt arī pēc tehniskiem rādītājiem un likt stop loss 50 pipus un TP arī 50 pipus. Tik lielus liekam tāpēc, ka strādājot trenda virzienā ir lielākas iespējas, ka to neizsitīs un kursam testējot kādu support vai rezistance līmeni un „nogrābstoties” gar stopiem 50 punktu stops būs gan drošs. Mīnusi ir tādi, ka ļoti iespējams, ka 50 pipu profits netiks sasniegts konkretajā darba dienā, un ja tiks sasniegts SL, tad pielietojot martingeilu būs vajadzīgs lielāks kapitāls.

„Martingeila kapitāla menedžments šai sistēmai.”

Viss iepriekšējais mums ne vienā acī negarantēja peļņu, jo veiksmes/neveiksmes attiecības 50/50 paredz nulles iznākumu, kas mums galīgi neder. Un šeit nu nāk talkā mūsu burvju nūjiņa „Martingeils” ar savu agresīvo kapitāla menedžmentu!!

Tātad klasiskais martingeils paredz dubultot likmi, katra zaudējuma gadījumā, kas dos mums peļņu 30 pipus katru reizi, kad būsim iegājuši tirgū pareizi un mūsu kopejā peļņa vienalga kādā laika periodā būs 30 pipi reizināti ar jebkuru skaitu veiksmīgo darījumu. Ja tie ir 100 darījumi, tad peļņa ir 3000 pipu, utt. Svarīgākais šajā pasākumā ir kapitāls – tam jābūt tik lielam, lai varētu n-tās reizes ieiet tirgū palielinot likmi.

Iepriekšējās sistēmās testējām TP 30 un SL 150, kas īstermiņā deva peļņu, bet tikpat labi varēja nest zaudējumus. Tāpēc izvēlējos sistēmu, kurās stops un profts ir 30 pipi. Ja mēs zaudētu 150 pipus, tad mums būtu grūti izrēķināt ar kādu likmi strādāt, lai atgūtu zaudēto, tāpēc salīdzināsim sistēmu efektivitāti.

Ja mums ir zaudējums 150 punkti, tad mums vajadzīgi 5 veiksmīgi darījumi, lai būtu pa nullēm šajā pārī. Savukārt strādājot ar martingeilu un dubultojot likmi zaudējumi izskatās sekojoši.

likme

1 lots

2 loti

4 loti

8 loti

16 loti

32 loti

zaudējums

-30

-60

-120

-240

-480

-960

summa

-30

-90

-210

-450

-930

-1890

No tabulas smuki redzam, ka zaudējot pirmo reizi 30 pipus, mēs varam atgriezties profitā +30, ja nākamais darījums ar dubulto likmi ir veiksmīgs. Bet ja tas nav veiksmīgs, tad mūsu zaudējums kopā ar pirmo zaudējumu ir tikai 90 pipi.

Tātad mums ir sekojoši ieguvumi:

  • pirmkārt mums jānoiet īsāks ceļš līdz profitam 30 pipi (jo ja mums pozīcija „karājas” pie -100 pipiem, tad ceļš līdz Take profitam ir 130 pipi);
  • Otrkārt, mēs iegūstam laiku – lai tos 130 pipus līdz profitam noietu vajadzēs ilgaku laiku nekā līdz kārtējiem 30 pipiem, kas noteikti uzmetot kapeiku;
  • Treškārt, lai atgūtu zaudējumu 150 pipus vajadzīgi pieci veiksmīgi darījumi, savukārt, lai būtu profitā +30 pielietojot martingeilu vajadzīgs tikai 1 darījums ar dubultu likmi pie nosacītas varbūtības 50/50;
  • Ceturtkārt, un galvenokārt (!!!) pielietojot martingeilu mums ir viens „lieks gājiens” salīdzinot ar sistēmu, kur stop loss ir 150 punkti – proti, pēc pirmā „zāģa” 30 pipus, mēs varam mest kapeiku vēlreiz un iegūt 30 pipu profitu, pie tam riskējot kopā zaudēt tikai 90 pipus 150 vietā! Ain’t bad at all!!
  • Piektkārt, mēs ieekonomējam līdzekļus – pa nakti swapos sistēmai ar SL 150 var aiziet neliela naudiņa - sīkums, bet patīkami

Tik tālu viss ir skaisti, bet protams ir mīnusi. Pareizāk sakot viens mīnuss – kapitāls. Teorētiski, mēs visu laiku varam uzmest kapeiku pretēji tirgum un bankrotēt. Bet no savas pieredzes vairāk par 4 reizēm pēc kārtas kapeiku uz ģerboni uzmest ir grūti. Pamēģiniet. Un ja vēl mēs izliekam limit orderus, tad mums vēlamais rezultāts būs labāks par 50/50.

Protams, ka kapitālam ir jābūt pietiekami lielam, lai varētu likmes dubultot 5 vai 6 reizes – tātad 32 lotiem (tātad ja viens punkts ir 1$, tad kapitālam, lai atvērtu tādu pozīciju ir jābūt mazliet vairāk par $5000

Kāpēc strādājam vairākos pāros? Tāpēc, lai būtu lielāka peļņa un diversificētu risku. Ja nopelnam divos no četriem pāriem, tad esam pa nullēm un strādājam ar tiem pāriem, kuros ir zaudētas pozīcijas, kamēr arī tajās metot kapeiku rodas profits. Tikko ir profits, tajā dienā varam vairs nestrādāt – darbu beidzam visiem 4 pāriem esot profitā. Proti – dienas peļņai jābūt 120 pipiem, kas būtu aptuveni $100 dienā. Nākamo dienu sākam gluži tāpat un beidzam atkal ar 120 pipiem.

Kapitāla menedžments, ja kapitāls ir tikai $1000

Gadījuma, ja kapitāls ir maziņš, var paļauties arī uz sekojošu metodes, kas tik un tā būs labākas par SL 150.

  • Pirmais variants. Pēc katra zaudējuma, kas bijis ar bāzes likmi 1 pips – 1$, mēs dubultojam likmi un liekam stop loss 60 pipi un TP 30 pipi. No tā izriet, ka zaudējot otro reizi metot kapeiku, kopuma mēs būsim zaudējuši 150 pipus, bet ja vinnētu, tad profits ir tie paši 30 punkti.
  • Otrais variants. Pēc zaudējuma 30 pipi ar bāzes likmi, dubultojam likmi un SL liekam 30 pipus. Ja zaudējam, tad vai nu turpinām strādāt ar dubulto likmi kamēr atgūtam 90 pipu zaudējumu, vai arī uzskatam, ka esam zaudējuši un atsākam visu no pirmā soļa – atkal darbojamies ar bāzes likmi. Tas tāpat būs labāk par 60 pipiem nekā SL 150 un mums vienas iespējas vieta ir divas.

Holy grail

Izvēlamies virzienu, kurā domājam, ka būs profits (vai ari metam kapeiku). Un atveram pozīcijas – SL 30 un TP30. Ja notiek SL 30, tad uzreiz veram atkal pozīciju vaļā ar SL30 tikai šoreiz ar divreiz lielāku likmi, un ta visu laiku, kamēr neizpildās TP 30. Pēc būtības šis varētu būt pat HOLLY GRAIL, ja ir pietiekams kapitāls – jo trendam jau kādreiz jābūt korekcijai vismaz 30 pipiem (vai 60 pipiem), un tikko tas notiek- mēs esam profitā. Ko vel vajag?

Nobeigums

Labāk, jau strādāt ar pietiekamu kapitālu, lai visu laiku varētu nodrošināt likmes dubultošanu pat vairākiem pāriem. Ja kādu ieinteresēs smalkākas martingeila kapitāla menedžmenta sistēmas, tad gan jau atradīsiet internetā. Bet šitādu te – ar kapeikas mešanu - diez vai atradīsiet. Šis ir mana „prāta” auglis, pēc kura var tirgot, ja ir lieka nauda un iekšas, jo ka jau katra sistēma – tā var nests bankrotu, vai arī jaunas idejas savu sistēmu uzlabošanai.

Ja ir konstruktīvas idejas uzlabot sistēmu, būšu priecīgs tās dzirdēt.

Veiksmi darbā!

Pavļiks

(raksts ņemts no wallstreet.lv)

Kādu analīzi izvēlēties: tehnisko vai fundamentālo?

23.11.2004

Kādu analīzi izvēlēties: tehnisko vai fundamentālo?

Julie R. Dahlquist, Ph.D.

Tehniskā analīze Jums šķiet pievilcīga, tomēr Jūs baidāties to pamēģināt? Ja tā, tad ziniet, ka Jūs neesat vienīgais. Daudzi investori uzskata, ka tehniskā analīze piederas tikai enerģiskas dabas cilvēkiem, kuri pelna ātrajā treidingā un atšķirībā no konservatīvajiem investoriem pieturas pie „pērc un turi” stratēģijas. Varbūt, ka tas tiešām ir tā un viss ir atkarīgs no Jūsu individuālā investēšanas stila un Jūsu mērķiem.

Iedomājieties Tedu. Viņš ir tehniskais analītiķis. Pirkšanas un pārdošanas signālus viņš saņem no grafiskajiem patterniem. Viņa darba vieta ir pārpildīta ar sveču grafikiem. Lūk, viņš skatās uz vienu no modeļiem un redz, ka tur ir „satvēriens aiz jostas”? (Šo formāciju veido garš balts ķermenis ar mazu ēnu augšpusē (buļļa) vai garš melns ķermenis ar mazu ēnu apakšā (lāča)). Grafikā parādās buļļa „satvēriens aiz jostas”. Teds sauc: „Ir laiks pirkt!” un nākamajā dienā tirgošanās atvēršanās brīdī Teds ievieto pirkšanas orderi.

Teds ir acīmredzams tehniskās analīzes piekritējs. Viņš neskatās uz tādiem fundamentālajiem ekonomiskajiem rādītājiem, kā, piemēram, pieprasījums vai rezerves. Viņš svēti tic, ka tie jau ir iekļauti cenu grafikos. Gadās, ka viņš nolemj akcijas pirkt pat vēl pirms viņš ir uzzinājis kompānijas nosaukumu, kuras cenu grafikus viņš ir pētījis. Un vēl, Teds akcijas ilgi nepatur. Viņš tās pārdod tiklīdz ir pazudis pirkšanas signāls.

Salīdzināsim Teda taktiku ar citas analītiķes, Keitas, darbībām. Vēl pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai pirkt, vai pārdot, Keita rūpīgi izanalizē kompānijas fundamentālos rādītājus. Viņa skatās uz cena/ieņēmumi attiecībām, uz akciju peļņas prognozi, uz pārdošanas pieaugumu. Par izpētes objektu kļūst arī kompānijas biznesa sfēra. Un tikai pēc rūpīgas iepazīšanās ar informāciju par kompāniju un tās perspektīvām, Keita pieņem lēmumu vai pirkt akcijas. Viņa pieturas pie viedokļa, ka ir nepieciešams atrast perspektīvu kompāniju, nopirkt akcijas un paturēt tās. Kleitas pieeja, salīdzinājumā ar Teda pieeju, ir daudz uzmanīgāka un konservatīvāka. Bet vai tā ir daudz efektīvāka?

Tehniskā analīze

Lai apskatītos kā strādā tehniskais indikators, paskatīsimies kā to pielieto Teds, lai noteiktu akciju pirkšanas laiku. Bet precīzāk, paskatīsimies kā Teds varētu pielietot patternu „satvēriens aiz jostas”, lai ģenerētu signālu par AT&T pirkšanu 1999. gada pirmajā kvartālā.

Zīmējumā Nr. 1 ir parādīts AT&T dienas sveces grafiks. Atgādināsim, ka sveces grafikā mums ir redzamas 4 cenas: atvēršanas cena, maksimums, minimums un slēgšanas cena. Paskatīsimies uz pirmo 1999. gada 4. janvāra sveci (Zīmējums Nr. 1). AT&T atvērās ar cenu 51,52 ASV $ par akciju, bet tika slēgta ar cenu 51,94 $. Starp atvēršanas un slēgšanas cenu atrodas sveces ķermenis. Šī ir tukša svece, jo slēgšanas cena ir lielāka par atvēršanas cenu. Svītriņas ķermeņa abos galos norāda uz maksimālo un minimālo cenu un tās attiecīgi ir 53,28 $ un 51.02 $. Tādā veidā sanāk, ka sveces ēnas, augša un apakša, apzīmē AT&T cenas dienas svārstības robežas.

Zīmējums Nr. 1. Svece „Satvēriens aiz jostas”. 1999. gada pirmajā kvartālā AT&T grafikā var novērot trīs buļļa „satvērienus aiz jostas”.

Bet tagad paskatīsimies uz sveces patternu, kurš parādījās tirgošanās otrajā dienā, 1999. gada 5. janvārī Zīm. Nr. 2). Tā ir tukša svece bez apakšējās ēnas. Tas nozīmē, ka atvēršanas cena vienlaikus bija arī minimālā cena. Pēc tam cena sāka kāpt uz augšu. Balto sveci bez apakšējās ēnas sauc par buļļa „satvēriens aiz jostas”.

Zīmējums Nr. 2.: Pirmais tirdzniecības signāls. Pirmo buļļa „satvērienu aiz jostas” mēs novērojam 1999. gada 5. janvārī. Tas nozīmē, ka nākamajā tirgus dienā ir jāpērk akcijas. Bet akcijas pārdot vajadzētu nākamajā dienā pēc tam, kad izveidojās svece „satvēriens aiz jostas”.
Zīmējums Nr. 3.: Otrais tirdzniecības signāls. Otro buļļa „satvērienu aiz jostas” mēs varam novērot 1999. gada 6. janvārī. Nākamajā dienā, kad atvērsies tirgus, akcijas būtu jāpērk par atvēršanas cenu.
Zīmējums Nr. 4.: Trešais tirdzniecības signāls. Trešais buļļa „satvēriens aiz jostas” parādījās 1999. gada 28. janvārī

Pieņemsim, ka Teds akcijas vienmēr pērk pa atvēršanas cenu nākamajā dienā pēc tam, kad izveidojas svece „satvēriens aiz jostas”. Ja pirkšanas dienā svece „satvēriens aiz jostas” neatkārtojas, tad nākamajā dienā viņš akcijas pārdod par atvēršanas cenu. Tādējādi Teda rīcībā katru dienu var būt vai nu akcijas, vai nu nauda.

Ja mēs sekojam 1999. gada pirmā kvartāla piemēram, tad sanāk, ka Teds pirkšanas signālus saņēma tikai trīs reizes: 5. janvārī (Zīm. 2.), 6 janvārī (Zīm. 3.) un 28 janvārī (Zīm. 4.). Tas nozīmē, ka viņš akcijas pirka tikai trīs reizes kvartālā: 6; 7 un 29 janvārī.

Fundamentālā analīze

Pieņemsim, ka Keita izanalizējusi atsevišķi AT&T finansu stāvokli un visu sektoru kopumā, nolēma, ka kompānija pilnībā ir derīga investīcijām. Un, lūk, pirmajā kvartāla tirgus dienā, 1999. gada 4. janvārī, Keita nopērk AT&T akcijas. Vadoties no savas pārliecības kapitālu izvietot tikai tādās kompānijās, kurām pēc viņas domām piemīt izaugsmes potenciāls un tādējādi tās ir derīgas ilgtermiņa investīcijām, Keita pirmajā kvartālā vairs ar AT&T akciju tirdzniecību nenodarbojas.

Salīdzināsim divas pieejas

Bet tagad paskatīsimies uz investīciju atdevi, kuras tika ieguldītas divos dažādos veidos. Tehniskā analīze paredz disciplinētu pieeju akciju pirkšanai un pārdošanai. Ir nepieciešams katru dienu analizēt indikatorus. Tad, kad pazūd pirkšanas signāls, pozīcija nekavējoties ir jāslēdz.

Mūsu piemērā indikators „satvēriens aiz jostas” mēneša laikā radīja trīs pirkšanas signālus. Šajās dienās Teds guva peļņu. Tas nozīmē, ka darījumu veiksmes procents bija tieši 100 %. Tā ir diezgan reta parādība. Parasti veiksmes procents nepārsniedz 60 – 70 %. Bet kas attiecas uz Keitu, tad viņa akcijas nopirka kvartāla pirmajā tirgus dienā un viņai vairs nav nepieciešams pastāvīgi sekot akciju kustībām.

Kādai pieejai tad ir lielākas priekšrocības? Tas ir atkarīgs no tā, kā uz to paskatās. Pirmajā kvartālā ir 61 tirdzniecības diena. No tām pozitīva cenu kustība tika novērota 25 dienas, negatīva – 34 dienas, bet 2 dienas cena stāvēja uz vietas. Tas nozīmē, ka Keitas darījuma veiksme bija 41 % pret Teda 100 %.

Pirmajā brīdī liekas, ka Teda stratēģija ir peļņu nesošāka. Bet tomēr pamēģināsim ierakties dziļāk. Pat tad, ja Teda peļņu nesošo dienu procents ir lielāks nekā Keitai, vai tas nozīmē, ka viņš saņems lielāku peļņu?

Pieņemsim, ka gan Teds, gan Keita kvartālu uzsāka ar 10 000 ASV dolāru lielām investīcijām. Cik lieli būs viņu konti kvartāla beigās (1999. gada 31. martā)? Rezultāti ir redzami zīmējumā Nr. 5. atdeve ir aprēķināta neņemot vērā komisijas maksu un citus izdevumus.

Zīmējums Nr. 5.

Keita, atbilstoši savai stratēģijai, jaunā kvartāla pirmajā tirdzniecības dienā AT&T akcijās ieguldīja 10 000 $ un kvartāla beigās viņas akcijas maksāja 10 332 $. Teds pozīciju atvēra pirmajā dienā pēc pirkšanas signāla saņemšanas. Viņa pirmais pirkums notika 1999. gada 6. janvārī. Iegūto peļņu kopā ar kopējo summu viņš izmantoja investīcijām, kad parādījās otrais pirkšanas signāls. Kvartāla beigās Teda kontā jau bija uzkrājušies 11 148 $. Pat atrēķinot transakciju apmaksu (teiksim 15 $ par darījumu), viņa rezultāti vienalga pārsniedz Keitas rezultātus.

Jūs uzskatāt, ka Teda stratēģija ir mazāk konservatīva? Bet tas tā ir tikai no pirmā acu uzmetiena. Atgādināsim, ka, tā kā nauda pie Teda atgriežas ātrāk, viņš ir mazāk pakļauts tirgus volativitātei. Tā kā Keita savus līdzekļus ir ieguldījusi uz ilgu laiku, tad viņai ir nepieciešams pārlaist akciju negatīvās atdeves periodus cerībā uz to, ka viņas pacietība tiks atalgota. Tāpat, par cik Teda līdzekļi īsāku laiku atradās tirgū, viņi sastapās ar mazāku tirgus risku.

Mūsu piemērs sniedz priekšstatu par galvenajām tehniskās un fundamentālas analīzes atšķirībām. Teds gaida dienu, kad viņš praktiski ir pārliecināts par to, ka AT&T ieguldītais dos peļņu. Tomēr, lai gaidītu, it īpaši tad, kad darbs notiek ar grafikiem, ir nepieciešama milzu pacietība. Viņš nav iepazinies ar tās kompānijas, kuras akcijas grasās pirkt, ekonomiskajiem rādītājiem. Bezdarbības dienas tehniskajiem treideriem ir parasta parādība, bet dienas, kad atdeve ir ļoti liela, ir liels retums. Neskatoties uz to, peļņa var būt pat ļoti laba, jo Jūs izvairāties no zaudējumus nesošām dienām.

Protams, tas attiecas tikai uz gadījumu, kad tiek izmantots tikai vienīgi tehniskais indikators uz vienu akciju trīs mēnešu laikā, bet, lai pilnvērtīgi salīdzinātu īstermiņa un ilgtermiņa investēšanu, tas acīmredzot ir nepietiekami. Solīdākam slēdzienam es veicu 30 Dow Jones Industrial Average (DJIA) akciju papildus izpēti par tā laika periodu (1999. gada pirmais kvartāls). Salīdzināsim atdevi kāda tiek gūta investējot izmantojot „pērc un turi” un buļļa „satvēriens aiz jostas” stratēģijas. Rezultāti, kuri ir parādīti zīmējumā Nr. 6., parāda, ka tehniskais treideris tirgū parādās retāk, un tāpēc viņš ir arī mazāk pakļauts tirgus cenu izmaiņām.

Vai rezultāti tādi paši būs arī lielā laika periodā? Pārbaudei es izpētīju 878 dažādu akciju kustību 12 gadu laika posmā un atklāju, ka vidēji akciju pozitīva atdeve tika novērota 45,6 % tirdzniecības dienu.

Bet testējot 60 visplašāk izmantos tehniskos indikatorus, es noskaidroju, ka tie pirkšanas signālus dod tikai 27,9 % tirdzniecības dienu, bet vidējā dienas atdeve, rodoties pirkšanas signālam, bija 0,064 % pret 0,055 % vidējo dienas atdevi par visu apskatīto periodu. Tas runā par to, ka tehniskie indikatori dod labus pirkšanas signālus ar iespējamo atdevi virs vidējās. Bet peļņu nesošas dienas, kaut arī ar zemu atdevi, visdrīzāk netiks izmantotas. Laika gaitā šīs neizmantotās peļņas var sakrāties un pārvērsties par visai iespaidīgu summu.

Noslēgums

Gan tehniskajai analīze, gan „pērc un turi” stratēģijai ir savas stiprās un vājās puses. Tehniskās analīzes izmantošana investoriem var palīdzēt izvairīties no lieliem zaudējumiem, jo mazie zaudējumi tiek kompensēti ar mazām peļņām, bet treideriem paliek liela peļņa bez nozīmīgiem drodauniem. Mūsu pētījumi pierāda, ka tehniskā analīze norobežo no mazām peļņām, maziem zaudējumiem, lieliem zaudējumiem, bet dod tiesības saņemt lielu peļņu, ignorējot mazāko peļņu. Tajā pat laikā „pērc un turi” stratēģija neprasa nepārtraukti kontrolēt situāciju, bet ir jāatzīmē, ka tirgus volativitāte ar visiem tā kāpumiem un kritumiem vistiešākajā veidā atsauksies uz tāda investora investīciju portfeli.

Un kas tad tur ir ar Tedu un Keitu? Rezultāti zīmējumā Nr. 5. demonstrē, ka Teda stratēģija prevalē pār Keitas metodi. Bet, kaut arī tehniskā analītiķa portfelis ir mazāk pakļauts volativitātei, tomēr tā kopējais ienākums būs mazāks, nekā „pērc un turi” stratēģijas piekritējam. No otras puses cilvēkam, kurš atbalsta fundamentālo analīzi, nav nepieciešams veikt pastāvīgu akciju kontroli. Ko no tā visa var secināt? Tā ir gaumes lieta.

Scenārijs „satvēriens aiz jostas”

Vidēji svece „satvēriens aiz jostas” ģenerē tikai 3,53 pirkšanas signālus kvartālā. Un 62 % šo signālu ir patiesi. Ir taisnīgi, ka divu trešdaļu akciju investori, kuri atbalsta „pērc un turi” stratēģiju, kvartāla beigās iegūs lielāku naudas daudzumu.

Šis scenārijs, salīdzinājumā ar AT&T piemēru, ir reālistiskāks. No 30 akcijām tikai 9 gadījumos ir iespējams iegūt lielāku peļņu izmantojot tehnisko analīzi. Dati par katru no šo akciju atdevi ir ļoti interesanti. Mēs redzam, ka atdeve, izmantojot „pērc un turi” stratēģiju, ļoti svārstās. Tajā pat laikā peļņa, kas tiek gūta orientējoties uz sveci „satvēriens aiz jostas”, ir daudz stabilāka. Un tas nozīmē, ka otrajā gadījumā investors ir mazāk pakļauts volativitātei.
Zīmējums Nr. 6.: Rezultāti.

Tehniskā treidera tirgū atrašanās laiks ir mazāks, viņš izvairās no zaudējumus nesošām dienām, kā arī no dienām ar mazu peļņu un savukārt tas ierobežo viņa konta papildināšanas iespējas.
(raksts ņemts no wallstreet.lv)

FX-Guy: “Trend Is Your Friend” jeb Heikin-Aši paņēmiens TA

25.11.2004

“Trend Is Your Friend” jeb Heikin-Aši paņēmiens TA

By FX Guy, speciāli wallstreet.lv ;)

Trends un Heikin-Aši

Ikviens treideris ir daudz dzirdējis populāro treidinga aksiomu „trend is your friend” (trends ir tavs draugs). Savā tehniskajā analīzē mēs cenšamies pēc iespējas agrāk identificēt trenda sākumu, lai tam pievienotos, kā arī raugāmies, lai netirgotos pret to. Galu galā, visvairāk mēs pelnām (un zaudējam) tieši trendā.

Ir daudz dažādu trenda indikatoru, kas palīdz noteikt trendu, un šeit mēs aplūkosim kādu interesantu paņēmienu, kas var palīdzēt labāk vizuāli identificēt trendus – Heikin-Aši (HA). Es šo indikatoru pats izmantoju ikdienas darbā.

Heikin” japāņu valodā nozīmē „vidus”, „balanss”, bet „aši” – „kāja”, „josla”. HA pēc būtības ir atbilstoši noteiktam algoritmam modificētas japāņu sveces.

Aplūkosim divus grafikus (piemēram izvēlējos akcijas, AA):
Bilde 1, AA standarta sveču grafiks, Daily


Bilde 2, AA Heikin-Aši grafiks, Daily

Kā redzam, otrais grafiks ir „gludāks”, bez gepiem un vienmērīgi sadalīts periodos, kad varam izsekot augšupejošu un lejupejošu trendus.

Mazliet matemātikas

HA tiek skaitļots pēc sekojošas formulas:

xClose = (Open+High+Low+Close)/4
o Average price of the current bar

xOpen = [xOpen(Previous Bar) + Close(Previous Bar)]/2
o Midpoint of the previous bar

xHigh = Max(High, xOpen, xClose)
o Highest value in the set

xLow = Min(Low, xOpen, xClose)
o Lowest value in the set

Formula pielietojama jebkuram izvēlētajam laika periodam (gan Daily, gan arī Intraday).

Interpretācija

HA grafiku interpretē sekojoši:

Scenārijs

Trenda stāvoklis

Up-trends

Down-trends

1

Normāls

Augoši (zaļi) ķermeņi

Krītoši (sarkani) ķermeņi

2

Pastiprinās

Augoši gari (zaļi) ķermeņi bez apakšējām ēnām

Krītoši gari (sarkani) ķermeņi bez augšējām ēnām

3

Pavājinās

Sveču ķermeņi samazinās, parādās apakšējās ēnas

Sveču ķermeņi samazinās, parādās augšējās ēnas

4

Konsolidācija

Īsi ķermeņi ar apakšējām un augšējām ēnām

Īsi ķermeņi ar apakšējām un augšējām ēnām

5

Virziena maiņa

Ļoti īsi ķermeņi ar garām apakšējām vai augšējām ēnām (līdzīgi dodži)

Ļoti īsi ķermeņi ar garām apakšējām vai augšējām ēnām (līdzīgi dodži)

Pielietojums

Īsumā, ko tad mēs iegūstam mūsu arsenālā, izmantojot HA:

· Kompaktāku un gludāku grafiku analīzei;

· Vieglāk pieņemt lēmumus par ieiešanu tirgū;

· Skaidri redzam trenda sektorus un konsolidācijas periodus;

· Iespēju novērtēt trenda spēku un pavājināšanos.

HA ir ērts, pirmkārt jau vienkārši aplūkojot cenu grafiku. Šādā kontekstā tas pat var tikt uzskatīts par vienkāršu tirgošanās sistēmu, kas ļauj noteikt gan pozīcijas virzienu, pozīcijas atvēršanas (piemēram, pirmā svece, kas parādās atbilstoši scenārijam 2) un aizvēršanas punktus (piemēram, scenāriji 4 un 5). Stop-loss līmenis tādā gadījumā var tikt izvietots virs/zem iepriekšējiem maksimumiem/minimumiem.

Reizēm lielu gepu gadījumos (īpaši akcijām) ne vienmēr būs iespējams ieiet tirgū izdevīgā brīdī, jo tādā gadījumā trends jau būs pilnā spēkā, tomēr ļoti bieži HA signalizēs par tendences maiņu un jauna trenda rašanos jau iepriekš, ļaujot treiderim savlaicīgi ieiet tirgū un izmantot gepu savā labā.

Arī Forex HA var izmantot praktiski jebkuros laika periodos (īpaši Daily), atkarībā no treidera izvēlētās darba taktikas, arī gepi sastopami retāk.

HA nekādā gadījumā nav „Svētais Grāls”, kas vienmēr un visur 100% gadījumu dos pareizas rekomendācijas treiderim. Manuprāt, labi rezultāti var tikt sasniegti, kombinējot HA ar citiem indikatoriem, tādējādi panākot lielāku pārliecību par izvēlētā virziena patiesumu, kā arī filtrējot signālus. Ja parādas indikatora signāls, tad var skatīties, vai tas nav pretrunā ar HA, un otrādi, un ieiet pozīcijā, sagaidot apstiprinājumu.

No praktiskās puses, ir jāpierod pie HA īpatnībām, jo raugoties uz grafikiem reālajā laikā (piemēram, Forex), tekošā cena nesakritīs ar sveces ķermeņa augšu vai apakšu. Pie tā var pierast, īpaši ja lēmumus pieņem, balstoties uz iepriekšējās noslēgtās sveces parametriem.


Bilde 3, EURJPY Heikin-Aši grafiks + T3 filtri, Daily

HA un TA programmas

HA dažādos veidos ir pieejams popularākajās TA programmās. Cik man zināms, tad tas ir pieejams add-on veidā Metastock un Tradestation, WealthLab un Amibroker - kā lietotāja indikators. MetaTrader 3 HA nav pieejams pilnvērtīgā veidā (programma lietotāja indikatoram ļauj iekrāsot tikai sveces ēnu, neko nemainot sveču OHLC parametros, jo tos MQL neļauj modificēt). Par MetaTrader 4 ziņu nav.

Turpmākas intereses gadījumā ieteicams meklēt lielākajos forumos.

Veiksmīgus trendus!

Piezīmes

1. Apraksts tapis, izmantojot sekojošus resursus:

a. http://www.investopedia.com/articles/technical/04/092204.asp

b. Dan Valcu, „Using The Heikin-Ashi Technique” (PDF versija)

c. Dažādu forumu materiālus.

2. Sīkāka informācija par HA un tā formulas skaitļošanu, kā arī bāru veidošanu, izmantojot MS Excel:

a. http://forum.investo.ru/showflat.php/Cat/0/Number/80531/an/0/page/5#80531

(raksts ņemts no wallstreet.lv)

Viktors Lihovskis: Forex tirgus atēnu ģeometrija

25.07.2005Viktors Lihovskis Pirms dažiem gadiem manās rokās nonāca kaut kāda semināra materiāli par tehnisko analīzi. Tas bija sava veida „rokraksts, kurš atrasts Saragosā”. Tam nebija ne sākuma, ne beigu un nebija zināms arī autors. Viena no šajos materiālos minētajām idejām man ļoti iepatikās. Tā saucās: paralēlo līniju pareģošanas aina. Pēc tam es to daudzas reizes esmu vērojis tirgus grafikos, bet nesen es pamēģināju vienkāršu pārveidošanu ieprogrammēt datorā. Iznāca vēl daudz skaistāka aina. Iespējams, ka citi treideri arī tajā atradīs vielu pārdomām un lietderīgus orientierus tirdzniecībā.
Zīm. Nr. 1. 2001. gada 2. janvāra – 7. februāra USD/JPY kursa stundas grafiks. Divu kanālu parametri.


Ar vertikālu nogriežņu palīdzību, tās pārnesot paralēli, kanālu līnijas var pagarināt nākotnē. Tādā veidā no divu veidu līnijām tiek radīts tīkls. Pateicoties tām var atklāt, ka, ja nākotnē cenas grafiks atkal sastaps šīs līnijas, tad tās atkal spēlēs konsolidācijas līniju lomu. Citiem vārdiem sakot, ja grafiks atkal sastaps šādu līniju (pat tad, ja būs pagājis ilgs laiks), tad grafiks vai nu ies gar to, vai nu atvirzīsies no tās, bet varbūt caursitīs šo līniju un ies pie nākamās.

Jebkurā gadījumā šāda veida tikšanās signalizē par cenas spēcīga gājiena iespējamību (un virzienu), un tādējādi tas ir signāls pozīcijas atvēršanai un tas dod lietderīgus orientierus peļņas gūšanai. Tirdzniecības idejai tas nav maz.

Patiešām, šajā piemērā (Zīm. Nr. 2.) gada beigās japāņu jenas grafiks iegāja ilgstošā augšupejošā kanālā, kas nebija nekas cits, kā augšupejoša kanāla projekcija un kurš bija izveidojies vēl gada sākumā. Zīmējumā Nr. 2. ar punktētu līniju ir atzīmēts kanāla vidus, kurš bieži spēlē konsolidācijas līnijas lomu.


Zīm. Nr. 2. Jenas stundas grafiks. 2001. gada 1. novembris – 2002. gada 8. janvāris. Atmiņas par kanālu, kurš izveidojās gada sākumā


Pavērojot dažādus tirgus ir viegli pārliecināties, ka šāda uzvedība nav nekas eksotisks. Tieši otrādi, šī ir tirgus atmiņas tipiska izpausme un gandrīz vai ikviens kanāls var tikt izmantots šādā veidā.

Cenas affinnā pārveidošanās

Zīmējumā Nr. 2. cena ilgu laiku iet starp paralēlām līnijām, kuras tika iegūtas pārnesot augšup ejoša kanāla līnijas no zīmējuma Nr. 1. (slīpās smalkās līnijas šeit ir iegūtas pārnesot lejup ejošā kanāla līnijas). Šāda grafika uzvedība pasaka priekšā, ka procesa ilgumu nav nepieciešams mērīt laika vienībās, bet gan ar ceļa garumu, kurš ir noiets gar kanāla līniju (šajā piemērā ar zaļu līniju). Tad grafika novirzīšanās no šī virziena, kas tiek mērīts gar cita kanāla līnijas virzienu (šajā piemērā augšup ejošo), pilnībā var aizstāt cenas vērtību

Zīmējums Nr. 3. paskaidro šādas lielumu maiņas cenu grafikā ģeometrisko jēgu. Šeit ir attēlota jauna koordināšu sistēma, kurai ass OX ir novilkta no sākumpunkta (to, Po) paralēli augšup ejošā kanāla atbalsta līnijām (zīm. Nr. 1.). Katrs sākotnējā cenu grafika (cenas vērtība P, kas ir ņemta laikā t) punkts (t, P) tagad var tikt atainota ar diviem skaitļiem: ar attālumu Ox un Oy, kuri rodas punkta (t, P) projektēšanas gar virzienu, kas ir paralēls asīm OX un OY, rezultātā.


Zīm. Nr. 3. Atēnu pārveidošanās ģeometrija un affinnā jena, globālais skats (jenas stundas grafika projekcija uz augšup ejošu (JPY_RIS) un lejup ejošu (JPY_FAL) kanālu), 2002. g.


Matemātikā šāda veida pārveidošanos no vienkāršas (taisnstūra) koordinātu sistēmas uz jaunu koordinātu sistēmu, kurai virsotnē ir cits leņķis, kurš ir nobīdīts uz jaunu sākumu (to, Po) un pagriezts par kaut kādu leņķi (a zīm. Nr. 3.), sauc par affinno pārveidošanos. Tā ir abpusēji-viennozīmīga: zinot pāris skaitļus (t, P), mēs nosakām x, y. Un otrādi, vadoties no x, y viennozīmīgi tiek atjaunoti t un P. Tādējādi daudzējādā ziņā abi cenu grafiku attēlojumi var tik apskatīti kā ekvivalenti, jo tie satur vienu un to pašu informāciju.

Tāpēc nomainīsim cenu P ar tās projekciju y = Paff un iegūsim cenu grafika affinno attēlojumu. Pie tam nav nepieciešams pāriet pie laika jauna mainīgā lieluma un t nomainīt ar Ox, jo tas nozīmē laika mēroga maiņu, bet šāda veida izmaiņas grafiku parādot uz ekrāna automātiski veic mūsdienu tehniskās analīzes paketes.


Atēnu grafiku veidošana


Lai izveidotu konkrēta grafika affinno attēlojumu, kuru rada tajā atklātais kanāls, ir nepieciešams izmērīt kanāla līnijas ģeometriskos parametrus: sākotnējā punkta (to, Po) koordinātes un a slīpuma leņķi. Praktiski ērtāk ir paņemt divu punktu koordinātes – (to, Po), t1, P1), caur kuriem iet kanāla robeža, un pēc tam izskaitļot slīpuma leņķa tangensu:

tg(a) = (P1 - Po ) / (t1 - to).


Divu kanālu parametri japāņu jenas grafikā ir parādīti zīmējumā Nr. 1. un tabulā Nr. 1.

Izskaitļojot atšķirību (t1 – to), kas tabulā ir apzīmēta kā TimeDiff, iespējamo izkropļojumu dēļ, kas ir saistīts ar lauku parādīšanas formu, datumu un laiku, ar izejamajām dienām, utt., ir nepieciešama noteikta uzmanība. No ģeometriskā skatu punkta TimeDiff ir attālums laikā starp kanāla līnijas izvēlētajiem sākuma un beigu punktiem, kas tiek noteikts ar sveču daudzumu starp To un T1.

Tāpat ir nepieciešams ņemt vērā lielo atšķirību cenas atainojuma skaitliskajos mērogos un laikā. Dalījums (P1 - Po )/(t1 - to) praktiski vienmēr dos nulli, vai tai ļoti tuvu skaitli. Lai no tā izvairītos jenas cena ir sareizināta ar 100 (tangensa vērtība tabulā Nr. 1. ir norādīta ņemot vērā šī reizinātāja mēroga).


Tabula Nr. 1. Divu kanālu parametri


Citiem aktīviem, ar savādākiem cenu mērogiem, ir nepieciešams sev paņemt savus mēroga reizinātājus. Piemēram, gadījumā ar eiro, ir vērts izmantot 100 000. Šāda reizināšana palīdz izskaitļošanas procesā izvairīties no kļūdām, bet uz grafiku veidošanu tā nekādu iespaidu neatstāj pateicoties automātiskajai mērogošanai, kuru veic grafiskās paketes.

Cenas atēnu pārveidošanās rezultāts tiek iegūts ar šādas formulas palīdzību:

Paff = (P - Po) - (t - to)*tg(a).

Lai iegūtu pilnu sveču (candlestick) grafiku šo pārveidošanu ir nepieciešams pielietot katrai svecei lauka P vietā liekot open, high, low и close.

Par cik sākotnējā grafikā (Zīm. Nr. 1.) bija divi kanāli, augšup un lejup ejošie, tad iznāk divi šī konkrētā cenu grafika atēnu attēlojumu varianti. Zīmējumā Nr. 3. ir parādīti abi jenas stundas grafika varianti, kurus ir radījuši kanāli, kuri tika atklāti zīmējumā Nr. 1.: JPY_RIS augšējais grafiks ir grafika JPY projekcija uz augšup ejošā kanāla, bet JPY_FAL apakšējais grafiks – tā ir projekcija uz lejup ejošo kanālu.

Veidojot atēnu grafikus ir iespējams sastapties ar vēl kādu problēmu – ar cenas negatīvām vērtībām. Lai izvairītos no ar šo saistītajiem candlestick grafika izkropļojumiem tiek piedāvāts atēnu grafikus nobīdīt uz pozitīvo apgabalu (JPY_RIS gadījumā pieliekot klāt 20 000, bet JPY_FAL gadījumā – 1 000).


Zīm. Nr. 4. Eiro stundas grafika kanāli un atēnu atainojums, 2001. g. 22. oktobris – 2002. g. 14. marts. Diverģence uz RSI affinno versiju, 2002. g. 2 – 3 janvāris.


Zīmējums Nr. 4. kalpo par kanālu atmiņas īpašības ilustrāciju arī citā piemērā – eiro kursa stundas grafikā.

Izmantošana tirdzniecībā

Atēnu grafiku galvenās īpašības izriet no to izveidošanas veida. Atbalsta līmenis _RIS grafikā atbilst buļļa trenda līnijai cenas izejas grafikā, kura ir vērsta paralēli veidojošā kanāla līnijai. Pretestības līmenis _FAL grafikā vēsta par to, ka cena šeit krīt pa trenda līniju, kas ir paralēla lejup ejošā veidojošā kanāla virzienam. Atēnu līmeņa pārrāvums dod spēcīgu signālu un, jo ilgstošāks ir šis līmenis, jo nozīmīgāks cenas gājiens ir jāgaida pēc tā pārrāvuma.

Protams, šīs visas ir labi pazīstamas tirgus grafiku īpašības, tomēr atēnu projekcijas daudzas cenu kustības var padarīt daudz acīmredzamākas un paredzamākas. Bez tam šeit rodas jauni netriviāli tirdzniecības risinājumu varianti. Turpmāk tiks parādītas dažas iespējamās atēnu grafiku izmantošanas idejas.

Atēnu projekcijas un tehniskās figūras. Tehniskajā analīzē ir zināmas daudz dažādas „figūras”, kuru parādīšanās grafikos pareģo iespējamos cenu gājienus nākotnē. Atsevišķos gadījumos figūras veidošanās affinnajā grafikā var atainoties daudz labāk, nekā sākotnējā grafikā. Un diezgan bieži figūra, kura ir skaidri redzama atēnu cenas grafikā, sākotnējā grafikā vispār var neizveidoties. Šāda veida situācija ir atainota zīmējumā Nr. 5. par piemēru ņemot figūru.


Zīm. Nr. 5. „Saliekamais metrs” JPY_RIS; jena, 2001. gada 2 – 16 augusts.


Atbilstoši saliekamā metra interpretācijai (skat. [1]) mums JPY_RIS atēnu versijā ir trīs skaidri signāli pirkšanai (staru pārrāvums 1, 2, 3), bet tajā pat laikā jenas sākotnējā grafikā saliekamais metrs vispār neparādās, un šeit iegūt tos pašus tirdzniecības signālus būtu daudz grūtāk.

Atēnu projekcijas un Fibonačči proporcijas.

Ļoti interesants Fibonačči cenu grafika līmeņu savstarpējās attiecības piemērs ar tā atēnu versiju ir parādīts zīmējumā Nr. 6. (šeit apakšējais grafiks – JPY_FAL). JPY_FAL atgriešanās pie tā sākotnējā maksimuma (100%) un šī līmeņa pārrāvumam – zilajam bay-signālam – cenas sākotnējā grafikā nav analoga, tā, ka šeit affinnās projekcijas izmantošana sniedz iespēju nepalaist garām labu izdevību, lai atvērtu garo pozīciju. Tam sekojošais JPY_FAL līmeņa 161.8 % pārrāvums (Fibonačči projekcija) sakrita ar 61.8 % pārrāvumu cenu grafikā, kas var tikt uzskatīts par šī buy-signāla papildus apstiprinājumu.


Zīm. Nr. 6. Fibonačči proporcijas jenu grafikā un tās atēnu versijā 2001. g. 16. maijs – 14. jūnijs.


Atēnu projekcijas un citi indikatori. Viens no atēnu projekciju apvienošanās ar citiem indikatoriem piemērs, lai iegūtu tirgošanās signālus, ir parādīts zīmējumā Nr. 4. (izceltie taisnstūri palielinātā veidā ir 2002. g. 2 – 3 janvāra eiro grafika un affinnās versijas EUR_FAL fragmenti).

RSI indikators ar parametru 8 atēnu grafikā EUR_FAL deva skaidru signālu uz pārdošanu lāču diverģences veidā. Vadoties no šī signāla atvērtā pozīcija varēja nest labu peļņu (pēc šī maksimuma, kurš bija sasniegts 2. janvārī, eiro mēneša beigās nolaidās līdz 0.86). Tajā pat laikā sākotnējā grafikā diverģences cenas nav (līnija, kura eiro grafikā ir novilkta caur diviem lokālajiem maksimumiem, ir vērsta uz leju, nevis uz augšu, kā tas ir EUR_FAL).

Nobeigumā gribu piebilst, ka konsolidācijas paralēlo līniju veidošana un ilgstoša to spēka saglabāšana ir tiešas sekas tirgus atmiņas īpašībām. Cenu grafiku atēnu pārvērtības palīdz šo ģeometrisko ainu padarīt daudz acīmredzamāku. Kaut gan no matemātiskā skatu punkta tas vienkārši ir ekvivalents priekšstats, nekas vairāk, kā cits skatu punkts, tomēr tirdzniecības lēmumu pieņemšanā tas var būt tikpat svarīgs, kā pats grafiks. Savukārt atēnu projekcijas dod nevis vienu, bet pat divus jaunus skatu punktus! Atēnu versiju kombinācijās ar dažādiem analītiskiem instrumentiem var atklāt daudz lietderīgas tirdzniecības idejas.

(raksts ņemts no wallstreet.lv)

BMS: Stratēģija: EUR/USD - divu LWMA krustošanās jeb LWMA krusts

16.01.2006

Kopš decembra vidus strādāju ar pavisam vienkāršu stratēģiju: Stundas grafikā uzlieku divas lineāri svērtās Moving avarage: long 20, short 10, un gaidu to krustošanos. Take profit var mainīt atkarībā no tirgus situācijas, es izmantoju 10p, bet stop loss pēc noklusējuma varētu būt 50-60p, bet, lai stratēģija iznāktu peļņu nesoša zaudējumus tā pat kā peļņu var fiksēt attiecībā pēc tirgus situācijas. Pavērojot grafiku var redzēt, ka gadās arī situācijas, kad var nepaņemt pat t/p 10p apmērā, tādēļ saņemsim zaudējumus -60 p vērtībā. Lai tā nebūtu labāk aizvērt prieķšlaicīgi ar mazāku zaudējumu. Pamatā taktika ir tāda, ja krustojas MA, atveram pozīciju, bet ja t/p īsā laikā brīdi netiek paņemts, un darījums ieiet negatīvā teritorijā varam vērt to ciet ar minimālu zaudējumu vai minimālu t/p. Principā, ja impulss būs spēcīgs, tad mazais t/p tiks paņemts ātri, bez ilgas gaidīšanas. Ideālākais variants tanī pašā bārā. Pozīciju aizveram priekšlaicīgi, ja saņem pretēju signālu.

Izmantoju papildus indikatoru, kas MA krustojoties izmet punktus: dzeltens - buy, melns - sell, kas palīdz atrast pareizo momentu pozīcijas atvēršanai. Ja kādam ir interese atstājiet savu mailu, uz kuru tiks nosūtīts šis indikators.

Peļņas/zaudējumu tabula:

Nedēļa

Peļņa punktos pa dienām

Kopā

P

O

T

C

P

16.01.06 - 20.01.06

10

14

0

6

12

42

23.01.06 - 27.01.06

0

-17

6

-13

6

24

30.01.06 - 03.02.06

0

6

6

6

6

48

BMS sadarbībā ar Tradex Capital Markets Latvia Ltd.



Saistību atruna:

Šo apskatu ir sagatavojis viens resursa veidotājiem, kā pilnīgi informatīvu, un tas nesatur nekādus ieteikumus vai aicinājumus ne pirkt ne pārdot finanšu instrumentus. Par šo darbu, netiek saņemts arī nekāds atalgojums, resursa veidotājam arī nav līgumisku attiecību ar portāla wallstreet.lv lietotājiem. Materiālā paustais viedoklis var tikt mainīts bez iepriekšēja brīdinājuma. wallstreet.lv portāla veidotājs, vai jebkāda ar to saistītā persona neuzņemas atbildību par jebkāda veida materiālajiem vai morālajiem zaudējumiem, kas radušies vai varētu rasties izmantojot šajā resursā atrodamo informāciju vai tās daļu.

(raksts ņemts no wallstreet.lv)

Thomas Bulkowski: Patiesība un mīti par trenda līnijām

19.01.2006

Patiesība un mīti par trenda līnijām.

Vai taisnība ir tas, ka, jo trenda līnija ir garāka, jo tā ir nozīmīgāka? Jā, tā tas ir. Tomēr apstiprinoša atbilde uz šo jautājumu rada veselu virkni citu jautājumu. Cik garām ir jābūt trenda līnijām, lai būtu iespējams runāt par tā drošumu? Ko nozīmē nozīmīgums? Es vēlreiz pārlasot savu grāmatu „Tirdzniecība pēc grafiskajiem patterniem” tajā atradu daudzas banālas lietas, taču pavisam maz tādu lietu, kurām varētu būt praktiska nozīme. Šķiet, ka neviens nezina to, cik efektīga ir trenda līniju izmantošana. Nu, vismaz neviens par to nerunā. Es nolēmu šajā virzienā veikt speciālu pētījumu.

Daži vārdi ievadam.

Ja trenda līnijas Jums jau ir pazīstamas, tad aplūkojiet zīmējumu Nr. 1. Uz leju vērstā trenda līnija, kura ir novilkta caur daudz zemākiem maksimumiem, mums vēsta par lejupejošu trendu. Cenas aizvēršanās virs trenda līnijas ir pirmā pazīme tam, ka situācija tirgū mainīsies (2001. g. oktobris). Trends nomainījās uz augšupejošu. Kā apstiprinājumu tam ir iespējams novilkt trenda līniju caur daudz augstākiem minimumiem. Jauns trenda līnijas caursitienos ar cenu, šajā gadījumā uz leju, būs apliecinājums cenu uzvedības izmaiņām.
Zīmējums Nr. 1. Sarežģītāka trenda līniju veidošanas metode, kad tās veidojot tiek ignorētas vienas dienas cenu smailes (sauktas par astēm), tiek saukta „trenda iekšējām līnijām”. Šādas trenda līnijas sniedz priekšstatu par vairuma tirgus dalībnieku uzvedību. Izmantojot tās Jūs turaties kopā ar pūli un ignorējat „izlecējus”.
Zīmējums Nr. 2.

Par cik es trenda līnijas izmantoju, lai identificētu cenu uzvedības izmaiņas, tad jebkurš trenda līnijas caurdūriens ar cenu ir brīdinājuma signāls. Tomēr, no otras puses, trenda iekšējās līnijas izmantojot novērtēšanai mēs redzam, ka cena bieži „caurdur” trenda līniju un tāpēc tā, kā trenda izmaiņu indikators, praktiski kļūst nelietderīga.

Pievērsiet uzmanību tam, ka es izmantoju puslogoritmisko skalu. Cenas tiek atzīmētas uz logoritmiskās skalas, bet laiks uz lineārās. Kāpēc vajag izmantot šādu sarež’dītu metodi? Es tirgojos uz grafiskajiem patterniem. Tad, kad diapazonam sašaurinoties, akcija veic lielu cenu kustību, grafiskie patterni ir slikti saskatāmi, tomēr logoritmskā skala ļauj tos ļoti labi identificēt. Tomēr Jūs varat izmantot to skalu, kura Jums der vislabāk.

Baumas un mīti.

Es, izmantojot vairāk nekā 400 trendu līnijas, balstoties uz datiem par laika periodu no 1991 līdz 1996 gadam, notestēju virkni stabilu priekšstatu. Rezultāti sabiedrības apspriešanai tiek sniegti tabulā Nr. 3. šie pieci gadi sakrita ar buļļa tirgu, tomēr dažas akcijas šajā periodā piedzīvoja lāča laikus.

Pirms mēs turpināsim rezultātu apspriešanu, ļaujiet man dažus vārdus pateikt par to, kā es tos ieguvu. Es izmantoju 199 augšupejošas trenda līnijas un izmērīju pazemināšanos no caursitiena cenas līdz pēdējam minimumam (pats zemākais dienas minimums pirms tam, kad cena pieauga vismaz par 20 %).

210 lejupejošām trenda līnijām, kuras es izanalizēju, es izmērīju attālumu no caursišanas cenas līdz pēdējam maksimumam (pašam augstākajam dienas maksimumam pirms tam, kad cena samazinājās vismaz par 20 %). Pētījumu veikšanas laikā trenda iekšējās līnijas netika izmantotas. Caursišanas signāls tika pieņemts tikai tajā gadījumā, ja cena aizvērās virs vai zem trenda līnijas.

Bauma Nr. 1. Trenda līnijas „caurdūriens” ar cenu liecina par trenda izmaiņām.

Daudzi tehniskās analīzes speciālisti Jums teiks, ka trenda līnijas „caurdūriens” ar cenu vienkārši ir brīdinājums par iespējamajām trenda izmaiņām. Es tam pilnībā piekrītu. Buļļa tirgū, kuru es pētīju, ja Jūs pārdevāt akciju pēc tam, kad cena aizvērās zem augšupejošas trenda līnijas, tad lejupejošas kustības turpināšanās sekoja tikai 38 % gadījumu. Tādējādi gandrīz 2/3 gadījumu šāda taktika būtu bijusi kļūdaina.

Un otrādi, pirkšana pie lejupejošas trenda līnijas caursitiena uz augšu buļļa tirgū sevi attaisnoja 69 % gadījumu. Jums būtu bijusi taisnība 2 no 3 gadījumiem. Tomēr aizdomāsimies uz mirkli. Tad, kad es uzsāku savu pētījumu, es domāju, ka par likumsakarībām ar pārliecību var runāt tikai tādā gadījumā, ja veiksmīgo darījumu procents sasniedz 80 %. 69 %, un, pietam vēl buļļa tirgū, ir ļoti maz.

Šie skaitļi parāda, ka Jums nevajag paļauties uz trenda līnijām kā signāliem par trenda izmaiņām. Izmantojiet citus indikatorus, lai apstiprinātu savus secinājumus.

Bauma Nr. 2. Jo vairāk ir pieskārienu trenda līnijai, jo labāk tā darbojas.

Manā pētījumā ar pieskārienu bija jāsaprot vai nu patiešām pieskārienu, vai arī pietuvošanos pie trenda līnijas mazā maksimumā vai minimumā. Šajos gadījumos netika iekļauti tādi pieskārieni, kuri beidzās ar caursitienu. Mazajiem maksimumiem un minimumiem, kurus Jūs uzskatāt par pieskārieniem, ir jāizskatās kā „pakalniem” vai „ieplakām”.

Savā pētījumā es izmantoju trenda līnijas tikai ar trim vai vairāk pieskārieniem. Piemēram, lejupejošajai trenda līnijai cena pieskārās trīs reizes pirms cena oktobrī aizvērās virs trenda līnijas.

Lai trenda līnijas sašķirotu atbilstoši pieskārienu skaitam, es izmantoju sadalījuma blīvumu. Augšupejošai trenda līnijai rezultāti bija dažādi. Pēc trenda līnijas caursitiena, neatkarīgi no pieskārienu skaita, cenas pazeminājās par 16 un 17 %, 8 gadījumos par 20 %. Tad es tās sadalīju divās grupās. 1) ar vairāk, nekā četriem pieskārieniem un 2) ar mazāku pieskārienu skaitu. Pirmajai grupai turpmākais pazeminājums bija 16 %, bet otrai grupai vidējais pazeminājums bija 18 %.

Kas attiecas uz lejupejošajām trenda līnijām, tad tās uzvedās daudz labāk. Vidējais pieaugums pēc caursitiena grupai ar 4 un mazāk pieskārieniem bija 35 %, bet grupai ar vairāk, nekā 4 pieskārieniem, tas bija 48 %.

Visā visumā šī bauma izrādījās patiesa. Jo vairāk reizes cena pieskaras trenda līnijai, jo labāk cena uzvedas pēc caursitiena.

Bauma Nr. 3. Lielāks attālums starp pieskārieniem ir labāks, nekā mazāks attālums.

Es vidējo attālumu starp pieskārieniem augšupejošu un lejupejošu trendu līnijām izskaitļoju atsevišķi. Medīnais attālums starp lejupejošas trenda līnijas pieskārieniem bija 29 dienas, kas nozīmē to, ka 105 trenda līnijām attālums starp pieskārieniem ir mazāks par 29 dienām, bet 105 trenda līnijām attālums starp pieskārieniem vairāk par 29 dienām.

Kā tās uzvedās šajos gadījumos? Pie lejupejošu trenda līniju ar šauru pieskārienu diapazonu caursitiena pieaugums pēc šī caursitiena bija 36 %, bet pēc lejupejošu trenda līniju ar plašu pieskārienu diapazonu caursitiena turpmākais pieaugums bija 41 %.

Augšupejoša trenda līniju pieskārienu platuma medīnais lielums bija 28 dienas. Pie trenda līnijas ar šauru attālumu caursitiena turpmākais pazeminājums bija vidēji 14 %, bet pie trenda ar platu diapazonu vidējais pazeminājums bija 19 %.

Šī bauma ir patiesa. Jo platāks ir attālums starp pieskārieniem, jo labāk uzvedas cena.

Bauma Nr. 4. Trenda garās līnijas darbojas labāk, nekā īsās.

Un atkal es izmantoju medīnās vērtības. Puse gadījumu lejupejošajās trenda līnijās atbilda garumam, kas bija mazāks par 139 dienām, bet otra puse garumam, kas lielāks par 139 dienām. Garums tiek mērīts no pirmā pieskāriena trenda līnijai līdz caursitienam. Īsajām trenda līnijām vidējais caursitienam sekojošais pieaugums bija 33 %, bet savukārt trenda garajām līnijām tas bija 43 %.

Trenda augšupejošajām līnijām medīnais garums bija 137 dienas. Caursitienam sekojošais vidējais pazeminājums īsajām trenda līnijām bija 14 %, bet garajām trenda līnijām tas bija 19 %.

Bauma izrādījās patiesa. Jo garāka ir trenda līnija, jo labāk uzvedas cena pēc caursitiena.

Bauma Nr. 5. Trenda plakanās līnijas darbojas labāk, nekā stāvās.

Šī ir pēdējā un visgrūtāk pārbaudāmākā bauma. Tas ir grūti tāpēc, ka runa šeit iet par subjektīviem vērtējumiem. Trenda līnijas slīpuma leņķis attiecībā pret horizontu mainās atkarībā no proporcionalitātes koeficenta (grafika platuma un augstuma attiecību koeficents). Vienkārši mainot vertikālo asi es brīvi varu mainīt trenda līnijas slīpumu.

Bet tā iemesla dēļ, ka es savos pētījumos nemainīju proporcionalitātes koeficentu, manu pētījumu rezultāti var tikt uzskatāmi par lietderīgiem.

Plakanās trenda līnijas, tās, kuras tuvojas fletam, strādā labāk, nekā stāvās. Tas ir raksturīgi kā augšupejošajām trenda līnijām, tā arī lejupejošajām trenda līnijām. Piemēram, 12 praktiski plakanām lejupejošām trenda līnijām turpmākais pieaugums bija 75 %. Bet, savukārt, 16 pašām stāvākajām trenda līnijām turpmākais pieaugums bija 25 %.

Bauma izrādījās patiesa.

Bauma

Augšupejošie

Lejupejošie

Trenda līnijas caurdūriens ar cenu nesignalizē par trenda izmaiņām.

Patiess. Buļļa tirgū cena turpināja pieaugt 62 % gadījumu.

Nepatiess 69 % gadījumu buļļa tirgū.

Jo vairāk ir cenas pieskārienu trenda līnijai, jo labāk tā darbojas.

Ir iespējams

Patiess.

Lielāks attālums starp pieskārieniem ir labāks, nekā mazs attālums.

Patiess.

Patiess.

Garās trenda līnijas darbojas labāk, nekā īsās.

Patiess.

Patiess.

Plakanās trenda līnijas darbojas labāk, nekā stāvās,

Patiess.

Patiess.


Kopsavilkums.

Kāpēc mēs par šo visu runājam? Pieņemsim, ka Jūsu grafikā ir izveidojusies lejupejoša trenda līnija ar sešiem atsevišķiem platiem pieskārieniem ar garumu apmēram gads, kura nosacīti izskatās plakana. Ko gaidīt pēc tam, kad cena aizvērās virs trenda līnijas? Jūs varat gaidīt lielu kustību uz augšu.

Protams, ka mūsu pētījums nedod garantijas. Ja monēta 30 reizes pēc kārtas nokrita ar ciparu uz augšu, tad tas nebūt nenozīmē, ka arī 31 reizē tā nokritīs tāpat. Mūsu analīze ir nosacīta, jo tā tika veikta buļļa tirgū un tāpēc lāča tirgū rezultāti var būt pavisam savādāki. Tomēr visai zīmīgs ir tas fakts, ka statistiskais pētījums apstiprināja tirgus folkloru.

Un visbeidzot pēdējais brīdinājums. Šajā rakstā izklāstītos skaitļus neuztveriet kā „pēdējās instances” patiesību. Ja Jūs redzat plakanu lejupejoša trenda līniju, tad tas nebūt nenozīmē to, ka pēc tās caursitiena cena pieaugs par 75 %. Šis pētījums vienkārši parāda to, kā trenda līnijas ar viena veida raksturojumu uzvedas salīdzinājumā ar trenda līnijām ar citiem raksturojumiem.

Thomas Bulkowski
(raksts ņemts no wallstreet.lv)

Abe Cofnas: Foreksa mūzika

23.01.2006

Foreksa mūzika

Tomas Oberlehners (Thomas Oberlechner) savā nesen iznākušajā grāmatā „Foreksa tirgus psiholoģija” nopublicēja pētījuma par to, kā profesionāli treideri redz tirgus, rezultātus. Septītajā nodaļā profesors Oberlehners visu uzmanību sakoncentrē uz to, ar kādām metaforām tiek raksturots foreks. Metaforas ir visai labs līdzeklis, lai saprastu to, kā cilvēki organizē informāciju, kā arī iespēja noskaidrot to, ko tad viņi no tirgus gaida. Profesors Oberlehners piemin forekstreideru visbiežāk izmantotās metaforas. Foreks līdzinās: skaļam tirgus placim, mašīnai, dzīvai būtnei, azartiskai spēlei, sporta sacensībai, karam un okeānam. Droši vien, ka lielākā daļa no mums ir izmantojuši vismaz vienu, vai pat vairākus, no šiem izteicieniem, lai noraksturotu foreksa tirgu. Un šie salīdzinājumi nav nejauši. Cilvēkiem ir nepieciešams noorganizēt sarežģītas parādības, bet metaforas ir domāšanas instruments. Kā galvenā vadlīnija visu šo pētījumu caurvij doma, ka attieksmi pret tirgu nosaka treidinga stils un efektivitāte. Cilvēks, kurš pret foreksu izturas kā pret sportu, kā galveno mērķi izvirza panākumu gūšanu ikvienā darījumā un var krist izmisumā, ja viņu piemeklēs virkne zaudējumu. Tas, kurš tirgū saskata okeānu, spēj labāk izjust tirgus ilgtermiņa kustības. Daudzi foreksu iztēlojas kā cīņu un tā rezultātā var būvēt tādas tirdzniecības atratēģijas, kuras pipsus sagūsta kā ienaidniekus. Pat tad, ja Jūs neesat lasījuši šo grāmatu, būs lietderīgi sev pajautāt ar kādu metaforu Jūs asociējat tirgu un kāpēc.

Bez tam treideri tirdzniecībā ienes savus uzskatus, kurus tie balsta uz viņu pašu darba un dzīves pieredzi. Tāpat visā tajā var izpausties kā spēks, tā arī vājums. Inženieri, kuri pēta foreksu, bieži cenšas tirgu modelēt un projektēt valūtas kustības virzienus balstoties tieši uz vienādojumiem. Bet ārsti, tieši pretēji, foreksam pieiet ar medicīnisko domāšanu, ar cenas uzvedības diagnosticēšanu. Tomēr, ja mediķu darbs ir raksturojams ar lielu cieņu no pacientu puses, tad foreks nebūt neizrāda tādu pietāti. Tirgus nav pacients, kurš kāri uztver ikvienu daktera teikto vārdu. Tie treideri, kuri iepriekš ir bijuši saistīti ar sportu vai armiju, tirgū ierodas ar disciplinētu prātu un spējām valdīt pār emocijām. Tomēr tieši emocijas reizēm var dot vērtīgu izpratni par darījuma vadīšanas izpratni, bet pārāk spēcīga kontrole pār emocijām var izrādīties kontrproduktīva. Izrādās, ka forekstreidings ir varens profesiju nonivelētājs, kurš vairumam no cilvēkiem meistarību liek apgūt no jauna. Tomēr, ja arī eksistē profesija, kura spētu dot labu foreksa tirgus izpratni, tad tā būs mūzikas joma, jo eksistē cenu kustības un tirgus ritma harmonija.

Pilnīgākā angļu valodas vārdnīca Vebsters vārdu harmonija izskaidro kā daļu pakāpenisku, sakārtotu vai patīkamu saskaņojumu, apvienojumu. Un pats interesantākais ir tas, ka nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas mūzikā, lai saprastu to, vai Jūs dzirdat skaņu harmonisko sakopojumu, vai tieši pretēji, Jūs tur saklausāt nepatīkamu troksni. Pieredzējušākie forekstreideri ir mazāk norūpējušies par to, lai pielietotu lielu skaitu dažādu indikatoru, jo viņi sāk saklausīt tirgum piemītošo ritmu. Bet tie, kuri ir slikti pazīstami ar foreksu, sāk tērēt ļoti daudz spēkus mēģinot nodalīt trokšņus no cenu kustībām un tur atrast apslēptu patternu vai harmoniju. Visa tehniskā analīze tika izstrādāta tam, lai iedotu instrumentus patternu analīzei un datu nonivelēšanai. Cilvēks, kurš ar tirdzniecību foreksā ir visai slikti pazīstams, apgūstot Tehnisko Analīzi tiek pamatīgi pārsteigts ar milzīgo indikatoru skaitu un nepārtraukto, cauru diennakti nenorimstošo, informācijas plūsmu. Kas ir svarīgs, bet ko var noignorēt? No kurienes forekstreideris dabū zināt kam pievērst uzmanību? Daļēji atbildes pienāk, ja cenu kustību foreksā apskata kā harmonijas formu. Tāpēc tagad parunāsim par to.

Darījumu meklējumos daudziem treideriem ir savs mīļākais laika intervāls. Tas var būt vai nu dienas, vai arī stundu grafiks, bet pēc tam viņi pielieto dažnedažādas analītiskās metodes un veido darījumu. Un, lai arī tā varbūt ir saprotama tirgus novērtēšanas procedūru secība, tomēr efektīvāk būtu bijis ļaut laika intervālam izvēlēties Jūs! Lai noskaidrotu, ko tad mēs ar to gribējām teikt, apskatīsim automobiļa ikdienas vadīšanas pieredzi un mēģinājumus atrast tādu radiostaciju, kuru Jūs vēlētos klausīties. Pogas nospiešana Jums ļauj katru radiostaciju paklausīties vairākas sekundes ilgi, līdz netiks atrasta piemērota melodija. Vadītājam nav iepriekš jāzina visas dziesmas, kuras atskaņos katra radiostacija. Vienīgais, kas ir nepieciešams, ir izdzirdēt dziesmu, kura skan šobrīd. Tieši tāpat arī foreksā patternu kaleidoskops nepārtraukti mainās. Eksistē liels daudzums potenciālo darījumu. Apskatot, kā šobrīd uzvedas (skan) cena, arī tiek atrasts piemērots patterns.

Piemēram, Jūs varat redzēt sānu patternu (parādīts nākamajā grafikā) gandrīz vai jebkurā laika intervālā. Ja Jūs pamanīsiet, ka patterns parāda cenas atkārtojošās kustības uz augšu un uz leju, tad tas nozīmē, ka tas demonstrē iekšējo harmoniju. Inženieris atzītu, ka šajā patternā saskata vienkāršas harmonisku kustību, kura attiecībā pret laiku ir sinusoīda ar vienu vienīgu rezonanses frekvenci. Viņš varētu pat krist kārdinājumā, lai uzprojektētu tās trajektoriju.
Bet cilvēkam, kurš ir lietpratējs mūzikā, nav vajadzīgi vienādojumi, lai tas izjustu melodisku patternu ar regulāri atkārtojošos toni. Nav svarīgi, vai melodijas avots ir vijoles stīgas vibrācijas, vai enerģijas, kuru rada valūtu pāra tirgotāju un pārdevēju sadursme, rezultāts – tas, viennozīmīgi, nav nejaušs savdabīgs cikls. Un beigu beigās jautājumā par cenu kustības struktūru treideri, neskatoties uz atšķirīgu sākotnējo bāzi, var nonākt pie tāda pat secinājuma.Tālākajā foreksa cenu un tā, kā tās kustās, izpratnē mēs nevaram ignorēt visur klātesošās Fibonačči attiecības. Nešaubīgi, ka profesionālie treideri pārzina un, lai atklātu patternus, izmanto Fibonačči attiecības. Viens no galvenajiem pamatpunktiem, lai foreksā īstenotu pārdomātu tirdzniecību, ir nepieciešamība treiderim sevī attīstīt izpratni par to, kā atklāt un izmantot Fibonačči attiecības, lai tās izmantotu darījuma izveidošanai. Tas ir svarīgi, jo valūtu pāri bieži kustās starp atbalstu un pretestību, kas izveidojušās pie Fibonačči sinkopēm. Pēc kaut kādas pamatpieredzes uzkrāšanas praktiski jebkurā grafikā Fibonačči līmeņos ir iespējams ieraudzīt restreismentu patternus. Nākamajā grafikā ir parādīta šādu augšupejošu un lejupejošu kustību, kuru Fibonačči līmeņos pavada restreismenti, secība. Mēs varam novērot, ka no sākuma pāris izdarīja kustību no minimuma uz maksimumu, bet pēc tam, atkritis par 38.2 % uz leju (punkts 1), atjaunojās un no jauna sāka iet uz augšu. Ar šo gājienu tika radīts jauns maksimums, bet pēc tam aizsākās kustība uz leju līdz minimumam (punkts 2). Pēc tam cena sāka iet uz augšu un apstājās pie 50 % (punkts 3). Šī ir secība, kura līdzīgi, kā mūzika, rada tirgus kustību pamattēmu.

Fibonačči skaitļu pielietošana ir universāla parādība, jo mūzikas pētnieki tos ir atraduši daudzu komponistu, tādu, kā Debisī, Bartoks un citu, darbos. Faktiski Fibonačči skaitļus var atrast arī pašos mūzikas instrumentos. Piemēram, klavierēm katrā oktāvā ir 13 taustiņi, no kuriem 8 ir balti un 5 melni. Treideris šajā 13/8 attiecībā atpazīs Fibonačči attiecību. Grafikā izmantojot vidējos šķērsojumus pamēģiniet periodus 13 un 8.

Ko tas viss priekš forekstreideriem nozīmē? Saprotot to, ka valūtu cenas kustās nevis lineāri, bet gan atspoguļo cilvēku emocijas un to uzvedību, treideris sāk atkāpties no lineārās pieejas tirdzniecībai. Treideris, pievēršot savu uzmanību tirgus pamattoņiem, var ievērot patternu apslēptās detaļas, un tas nozīmē, ka arī jaunas tirdzniecības iespējas. Un beigu beigās vēl gribētu atgādināt to, ko teica kāds no treideriem: „Visi vienu un to pašu informāciju saņem vienā un tajā pašā laikā, tāpēc Jums ir jāatrod veids kā iegūt priekšrocības pār saviem konkurentiem” („Foreksa tirgus psiholoģija” lpp. 201). Spēja treidingā iegūt priekšrocības lielā mērā var būt atkarīga no tā, kā Jūs vispār skatāties uz pašu treidingu. Būtu visai prātīgi meklēt patternus un „klausīties tirgu”. Viņš Jus var nospēlēt Fibonačči, vai arī kādu citu, peļņu nesošu melodiju.

Abe Cofnas
(raksts ņemts no wallstreet.lv)

Stop-losu medības

23.10.2005

Stop-losu medības

1. Kā tiek izvietoti stop-losi

Eksistē divi galvenie iemesli, kuru dēļ treideri zaudē naudu. Pirmais iemesls – spēle pret galveno trendu. Mēs šeit netaisāmies apspriest kā noteikt trenda virzienu. Tam ir daudz tehnisko indikatoru un grafisko instrumentu. Otrs iemesls – tā saucamais gājiens aiz stopiem. Šajā gadījumā treideris, spēlējot trenda virzienā, visu dara pareizi, tomēr tirgus uz laiku apgriežas, izsit treidera stop-orderi, bet pēc tam, ar mierīgu sirdsapziņu, turpina kustību sākotnējā virzienā.

Pilnībā izvairīties no tirgus kustībām, kuras medī stopus un izraisa zaudējumus, nav iespējams, jo lielie tirgus spēlētāji un marketmeikeri ir visai ieinteresēti, lai stop-orderi nostrādātu. Tālāk mēs Jums sniegsim dažus ieteikumus par to, kā samazināt kaitējumu no orderu medībām:

a) Savu stop-orderi neizvietojiet pārāk tuvu Jūsu atvēršanas līmenim. Šeit es domāju to, ka stops 70 pipsu attālumā nenostrādās tik bieži, kā 35 pipsu stops. Ja Jūsu kapitāla vadības noteikumi Jums neļauj stopu turēt 100 piksu attālumā, tad pamēģiniet samazināt pozīcijas izmēru, lai tomēr stopu atbīdītu uz 100 punktiem. Izvēlieties brokeri, kurš ļauj atbilstošā veidā regulēt likmes lieluma daļas pozīciju.

b) Neizejiet tirgū pirms svarīgu ekonomisko datu iziešanas tirgū. Šādus jaunumus bieži pavada spēcīgas kustības, kuras medī stopus.

c) Stop-orderus izlieciet spēcīgu atbalsta/pretestības līmeņu aizsegā. Šis zināmais noteikums darbojas tikai 50 – 60 % gadījumu, jo spēcīgi atbalsta/pretestības līmeņi vienmēr pievelk stopu medniekus, kuri vēlas pārbaudīt šo līmeņu izturību.

d) neizmantojiet stop-apgrieziens tehniku, jo Jūs viegli varat dabūt divus stop-lossus pēc kārtas.

Tomēr ir jāsaka, ka kustībām, kuras medī stopus, nevar paredzēt ne sākuma momentu, ne arī to lielumu un kustību. Tā ir nelineāra un pati sevi pašu pastiprinoša sistēma, kur katrs jaunais stop-orderis liek nostrādāt nākamajam, kurš ir izvietots dažus punktus tālāk.

2. Stopu un grafika patternu medības

Eksistē divi grafiskie patterni, kuri parasti sasaistās ar stopu medībām. Tas ir paplašinošais trīsstūris un zigzagveida korekcija.
Iedomāsimies, ka mēs izmantojam parastu tirdzniecības sistēmu, kura iesaistās caursitienos. Iepriekšējā grafikā redzam, ka pirmā garā pozīcija iegāja peļņā. Otrā garā pozīcija uzrādīja nelielu peļņu, tomēr pēc tam nokrita zemāk par iepriekšējo lokālo minimumu un lika nostrādāt mūsu stop-lossu orderim. Tas izrādījās paplašinošais trīsstūris ABC, kur vilnis C spēlē kustības, kas medī stop-lossus, lomu. Šis bija turpinājuma modelis pēc kura cena aizgāja uz augšu.
Mēs iepriekšējā stop-lossā bijām tik vīlušies, ka nolēmām savu tirdzniecības sistēmu izmainīt tā, lai pozīciju atvērtu trenda virzienā pie pēdējā lokālā ekstrēmuma. Iepriekšējā grafikā redzamā mūsu pirmā garā pozīcija mums atnesa lielu peļņu, bet otrā atbilstoši stop-lossam izrādījās aizvērta uzreiz pēc nelielas peļņas uzrādīšanas. Atkal parādījās sajūta, ka tirgus, cenšoties izsist stop-lossus, spēlē pret mums, lai pēc tam turpinātu augšupejošu trendu. Tehniski tā bija korekcija ABS zigzaga veidā un mūsu stop-lossu „apēda” vilnis C.

3. Stop-lossu medību psiholoģiskais kaitējums

Visnopietnākais kaitējums no stop-lossu medībām ir tas, ka mēs varam pazaudēt uzticību mūsu uz trendu balstītajai tirdzniecības sistēmai. Iespējams, ka nākamajā reizē mēs, baidoties no stopu medniekiem, palaidīsim garām labu signālu. Šādos gadījumos mēs iesakām stopu medību sekas neuztvert kā personīgo kļūdu. Pamēģiniet tā vietā saskatīt grafisko patternu, kuru tirgus ir izveidojis tā vietā, kuru mēs gaidījām. Piemēram, mēs cerējām ieraudzīt karoga turpinājumu, bet tirgus nolēma uzzīmēt zigzagu. Mēs gaidījām, ka veidosies augšupejošs kanāls, bet tirgus nolēma uzzīmēt paplašinošos trīsstūri.

Vēl viens padoms – nepalaidiet garām nākošo Jūsu tirdzniecības sistēmas signālu, ja tikko ir nostrādājis Jūsu stops, lai gan tam ir nepieciešami dzelzs nervi. Bet patiesībā pavisam nedaudziem uz šīs zemes ir gan dzelzs nervi, gan arī laba tirdzniecības sistēma.

4. Kā nopelnīt uz stopu medībām?

Vispār, ja runā godīgi, tad no tā, ja kāds (pat tikai virtuāli) tika apturēts, var gūt arī labumu.

a) Jūs varat pagaidīt līdz grafikā parādās patterns, kurš medī stopus, un tad atvērtu pozīciju globālā trenda virzienā.

b) Jūs varat izveidot tā saucamo divu līmeņu tirdzniecības sistēmu. Pirmajā līmenī tirgojas robots ar jebkuru trendam sekojošu stratēģiju. Otrajā līmenī sistēma kontrolē pirmā līmeņa robota stop-lossus. Ik reizi, kad robota pozīcija tiek izsista no stopa, Jūs ieejat tirgū tajā pašā virzienā.

5. Grafiskais piemērs.
Šeit ir parādīts USDCHF 240 minūšu grafiks ar analīzi atbilstoši Ichimoku. 2005. gada 10. maijā mēs nopirkām USDCHF no 1.2024 ar stop-lossu uz 1.1979, kas pēc noklusēšanas novietotu 45 punktu attālumā. Pāris tirgojās aukstāk par Ichimoku mākoņa, tāpēc mēs nolēmām atvērt garo pozīciju pie iepriekšējā ekstrēmuma uz 1.2018. Drīz pēc mūsu ieiešanas tirgus pabeidza ABS zigzagveidīgo korekciju, izsita mūsu stop-lossu un uzlidoja par 300 punktiem augstāk.

Šajā situācijā mēs izdarījām dažas kļūdas. Mēs varējām stop-lossu izvietot zemāk par Ichimoku mākoni, uz 1.1924 (100 punktus liels stop-loss). Mums bija atkal jāatver uz augšu pēc tam, kad pāris no jauna pacēlās augstāk par 1.2000.

(raksts ņemts no wallsrteet.lv)

BMS: Starptautiskais valūtas tirgus Forex

15.05.2005

Forex ir divu angļu vārdu Foreign Exchange – valūtas apmaiņa – apzīmējums. Taču tā nav vienas valūtas apmaiņa pret citu, kā, piemēram, notiek valūtas apmaiņa apmaiņas punktos – tas ir strauji augošs starptautisks valūtas tirgus, kas izveidojās 1971. gadā, kad starptautiskā tirdzniecība pārgāja no fiksētajiem uz brīvajiem valūtas kursiem. Kopš tā brīža vienas valūtas cena attiecībā pret citu valūtas tirgus dalībniekiem tika noteikta, pamatojoties tikai uz pieprasījumu un piedāvājumu. Tādu cenas veidošanas brīvību attaisnoja ar klasisku ideju par to, ka nekādi nekontrolējamais tirgus pieprasījums un piedāvājums rezultātā atrod visizdevīgākās un līdzsvarotākās cenas.

Jebkura tirgus mērķis ir nopirkt preci lētāk un pārdot dārgāk. Izņēmumu nav arī starptautiskajā valūtas tirgū Forex. Turklāt prece šinī tirgū ir nauda – dažādu valstu valūta. Tāpat kā jebkurai precei, arī valūtai ir sava cena.

Lai, atrodoties ārvalstīs, varētu norēķināties ar sadarbības partneriem, kā arī veikt starpvalstu norēķinus, spekulatīvos u.c. darījumus, bankas no visas pasaules Forex tirgū veic valūtas apmaiņas operācijas. Daudzveidīgu tirdzniecības, ekonomisko un citu rādītāju, kā arī procentu likmju, centrālo banku politiku, diennakts periodu, biržas spēles dalībnieku vēlmju un gaidu un daudzu citu faktoru ietekmē, valūtas cenas atrodas nepārtrauktā kustībā.

Forex tirgus pastāv jau 30 gadus. Šajā, salīdzinoši nelielajā laikā, izmantojot jaunākos sasniegumus telekomunikāciju un kompjūtertehnikas jomā, Forex ir aptvēris visu pasauli, un tajā ar valūtu tirgojas 24 stundas diennaktī.

Visi tirgus dalībnieki it kā atrodas visas pasaules biržas vienā zālē: viņi vienlaicīgi savu datoru ekrānos redz tekošos valūtas kursus. Ar datora palīdzību var viegli slēgt darījumus, pērkot vienu vai otru valūtu. Liels operāciju veikšanas ātrums un lielas cenu svārstības padara starptautisko valūtas tirgu ar visaugstāko likviditāti, jo darījumu var veikt dažu sekunžu laikā, savukārt, pati operācija (pozīcijas atvēršana un aizvēršana) var ilgt gan pāris sekundes, gan arī pāris mēnešus, atkarībā no tirgus dalībnieku stratēģijas. Protams, šāds tirgus būs sevišķi izdevīgs spekulācijām, mainoties valūtas kursiem.

Lielākā daļa darījumu Forex tirgū ir spekulatīvi. Uz katru darījumu, kas saistīts ar tirdzniecību vai investīcijām, deviņi ir spekulatīvi darījumi. Salīdzinājumā ar banku citu komerciālo darījumu niecīgo peļņu, lielā peļņa, ko var iegūt minūtes laikā tikai no minimālas kustības valūtas tirgū, liekas pārāk vilinoša, lai no tās atteiktos un tas, protams, komercbankas piesaista tirgum.

Valūtas tirgus ir visstraujāk augošā nozare pasaulē. Kopš 1971. gada līdz mūsdienām šo tirgu reālie īpašnieki bija bankas, lielas korporācijas un brokeru firmas. Valūtas tirgus bija finansiāli nepieejams lielai daļai investoru un tirgotāju, jo minimālās prasības rēķina atvēršanai pārsniedza caurmēra individuālā investora iespējas. Ja atsevišķas personas vēlējās ieguldīt savu kapitālu šajā tirgū, viņām tas bija jāiegulda kopīgi ar banku – 1 miljona dolāru apmērā, kas atbilst pieņemtajām 5 – 10 miljonu dolāru apmēra darījuma prasībām. Nedaudz labākus noteikumus piedāvāja brokeru sabiedrības, kas varēja piešķirt minimālo depozītu – vidēji 250 000 ASV dolāru apmērā.

Taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies. Pašreiz Forex tirgus ir atvērts arī nelielu naudas summu ieguldītājiem. Atšķirībā no agrākajām banku un brokeru sabiedrību pieprasītajām milzīgajām naudas summām, salīdzinoši stipri ir samazinājušās papildus izmaksas (līdz pat 1000 ASV dolāriem). Šīs summas jau ir pieejamas daudziem un tagad praktiski jebkurš var uzsākt darbu valūtas tirgū. Turklāt, mazie noguldītāji var izmantot interneta priekšrocības. Tas tirgu padarījis tikpat pieejamu, cik tas bija tikai lielajiem treideriem.

Šim tirgum nav fiziskas atrašanās vietas, kā, piemēram, tirdzniecības biržai. Vēl jo vairāk, tas ir vispasaules banku, investīciju banku un brokeru sabiedrību tīkls ar datorizētu infrastruktūru, kas apkalpo starptautiskās korporācijas, bankas un investīciju fondus, kuri tirgojas ar valūtu, samazinot valūtas kursa izmaiņu risku un atverot spekulatīvās tirdzniecības pozīcijas, lai saņemtu peļņu no ik sekundi mainīgā valūtas kursa. Ar parastas telefona sarunas palīdzību katru sekundi miljoniem dolāru virzās no vienas valūtas uz otru.

Tā vietā, lai izvēlētos kādu īpašu akciju no tūkstotis akcijām, kas pieejamas vērtspapīru tirgū, starptautiskais valūtas tirgus, galvenokārt, strādā ar četriem galvenajiem valūtas pāriem. Šajā tirgū korporatīvos grafikus un katra ceturkšņa atskaites nomaina Eiropas, Japānas, ASV, Anglijas un Šveices centrālo banku finansiālā un procentuālā politika, konfliktsituācijas Bosnijā un vidējos austrumos un valstu ekonomisko situāciju pamatrādītāji.

Starptautiskais valūtas tirgus Forex ir strauji mainīgās starptautiskās ekonomiskās situācijas neatņemama sastāvdaļa.

Viens no spilgtākajiem piemēriem Forex tirgus darbībā ir veiksmīgais finanšu speciālists Džordžs Soross, Quantum Fund direktors, kam tikai viens vienīgs darījums atnesa vienu miljardu dolāru tīras peļņas.

Treideris – kā spekulants strādā sev vai uzņēmumam. Nosaukums kalpo arī kā brokeru un dīleru kopējais apzīmējums.

Galvenie tirgus rādītāji, kas piesaista lielu skaitu brokeru un darījumu kompāniju, investīciju fondus, lielas institūcijas un daudz mazu investoru, ir:

Ø Tirgus likviditāte;

Ø Nepārtraukta pieeja (24 stundas diennaktī, izņemot izejamās dienas);

Ø Maza pirmreizējā iemaksa ieejai tirgū;

Ø Iespēja izmantot mūsdienu tehniskos līdzekļus, piemēram, internetu.

Valūtas tirgus nebeidz funkcionēt ne minūti. 24 stundu darba diena iesākas Tālajos Austrumos, Jaunzēlandē, pēc tam turpinās Sidnejā, Tokijā, Honkongā, Singapūrā, Maskavā un Frankfurtē pie Mainas, Londonā un noslēdzas Ņujorkā, Losandželosā.

Starptautiskais valūtas tirgus ir vislielākais tirgus pasaulē. Tas ir lielāks par jebkuru akciju, obligāciju tirgu vai preču biržu. Pie ikdienas apgrozījuma – vairāk nekā 1.5 triljoni dolāru ( valūtas standartizēto nākotnes (futures) līgumu tirgus nodrošina krietni zemāku likviditāti, ap 40 miljardu dolāru dienā), ikviens uzmanīgi izstrādāts jebkuru valstu centrālo banku rīcības plāns nevar ietekmēt šī tirgus patstāvību. Milzīgais līdzekļu apjoms, kas ik dienas ir iesaistīts valūtas tirgū, izraisa pasaules valstu ekonomiku integrāciju.

Pastāv atsevišķi pasaules finanšu centri, kas aktīvi tirgojas ar valūtām. Tie ir: Eiropā – Londona, Frankfurte pie Mainas, Cīrihe un Parīze; Ziemeļamerikā – Ņujorka un Čikāga; Āzijā – Tokija, Singapūra un Honkonga. Lielākais tirgus pasaulē ir Londonas tirgus (darījumu apjoms – 480 miljardi dolāru). Darījumu apjoms Ņujorkā ir ap 220 miljardu dolāru, bet Tokijā – 170 miljardu dolāru liels. Pārējos tirgos tas ir krietni vien mazāks – Singapūrā – 90 miljardu dolāru, Frankfurtē pie Mainas – ap 60 miljardu dolāru.

Laiks, kad vienlaicīgi notiek darījumu slēgšana Londonā, Frankfurtē pie Mainas un Ņujorkā (no 14.00 – 18.00 pēc GTM) ir pats labākais laiks lielu darījumu slēgšanai, jo tad šie tirgi ir ar visaugstāko likviditāti. Eiropas valūtas tirgi ir daudz lielāki ietilpības ziņā kā Āzijas tirgi un Sanfrancisko tirgus, tāpēc lieli atsevišķi darījumi, var atstāt nozīmīgu iespaidu uz valūtas kursu.

Tirdzniecība valūtas tirgū notiek24 stundas diennaktī un tā tiek kontrolēta, jo pasaules politiskie un ekonomiskie notikumi nepārtraukti mainās.

Starptautiskajam valūtas tirgum:

Ø Nav konkrētas vietas darījumu veikšanai – tie tiek veikti visā pasaulē;

Ø Nav konkrēts darba laiks – darījumu slēgšana notiek visu diennakti (izņemot izejamās dienas);

Ø Nav ietekmes „no augšas” – tikai pieprasījums un piedāvājums nosaka cenas;

Ø Ir pats lielākais dalībnieku skaits un darījumu apjoms;

Ø Ir lielākais ātrums un augstākā likviditāte – darījumi norisinās sekundes laikā.

Ņemot vērā visus šos iemeslus, Forex ir „”visobjektīvākais” tirgus, jo atsevišķiem dalībniekiem ir jāoperē ar desmitiem miljardu dolāru, ja viņi vēlas tirgū mainīt cenas sev par labu. Tāpēc praktiski ir izslēgta atsevišķu dalībnieku avantūriska rīcība.

Valūtas spekulācija – valūtu līgumu pirkšanas – pārdošanas operācijas Forex tirgū ar mērķi laika gaitā iegūt peļņu no dažādu valūtu kursu izmaiņām.

(raksts ņemts no wallstreet.lv)

BMS: Forex tirgus dalībnieki.

12.06.2005

Forex tirgus dalībniekus var iedalīt sekojošās grupās:

Ø Centrālās bankas;

Ø Komercbankas;

Ø Starptautiskās korporācijas;

Ø Brokeru un finanšu kompānijas;

Ø Juridiskas un fiziskas personas.

Valstu centrālās bankas Forex tirgū iesaistās nevis, lai palielinātu peļņu, bet, lai koriģētu esošo nacionālās valūtas kursu, jo tas spēcīgi ietekmē valstu ekonomisko stāvokli. Lai nepieciešamajā līmenī uzturētu nacionālās valūtas kursus, dažādu valstu centrālās bankas var īstenot arī valūtas intervences.

Komercbankas un korporācijas darbojas gan, lai rosinātu finanšu darījumu tekošos uzdevumus un veiktu finanšu operāciju nodrošināšanu, gan, lai gūt peļņu no spekulatīvajiem darījumiem Forex tirgū. Lielajām bankām, tādām, kā Deutsche Bank, Barcleys Bank, Citibank, Chase Manhattan bank darījumu apjoms ik dienas sastāda miljardiem ASV dolāru, bet dažām bankām peļņas lielāko daļu sastāda tikai valūtas spekulatīvie darījumi.

Aktīvi tirgus dalībnieki ir arī brokeru sabiedrības un finanšu kompānijas, kas pilda starpnieka lomu starp daudzajām bankām, fondiem, dīlinga centriem, utt.

Komercbankas un brokeru sabiedrības veic ne tikai valūtas pirkšanas – pārdošanas darījumus pēc cenām, kuras nosaka citi aktīvie dalībnieki, bet arī pašas piedāvā savas cenas. Tādējādi tās aktīvi ietekmē ne vien cenu veidošanās procesu, bet arī tirgus darbību, tādēļ komercbankas un brokeru sabiedrības mēdz dēvēt par tirgus veidotājiem (market makers).

Skaita ziņā vislielākā dalībnieku grupa ir fiziskās personas (mazie investori). Mazie investori ir samērā pasīvi tirgus dalībnieki, jo viņi nevar kotēt, un pirkšanas – pārdošanas darījumus veic pēc cenām, kuras piedāvā aktīvie tirgus dalībnieki.

Ja aktīvie tirgus dalībnieki veic darījumus par milzīgām summām vairāku miljonu dolāru un vēl lielākā apmērā, tad pasīvie dalībnieki var izmantot marginālo tirdzniecību, kad ar neliela drošības depozīta palīdzību tiek dota iespēja operēt ar kapitālu, kas simt un vairāk reižu pārsniedz esošo depozītu. Šāda tirdzniecības metode mazajiem investoriem ar nelielu kapitālu ļauj piedalīties valūtas tirgū un iegūt ievērojamu peļņu.

(raksts ņemts no wallstreet.lv)

BMS: Forex tirgus priekšrocības

12.06.2005

Forex tirgus īpatnības slēpjas apstāklī, ka, lai arī kādām teorijām un mehānismiem netiktu skaidrotas kursa izmaiņas, nevar noliegt, ka šo izmaiņu pamatā ir noteiktas likumsakarības. Turklāt, Forex ir pats daudzskaitlīgākais, un apjoma ziņā pats lielākais tirgus, kā pamatā ir „objektivitāte” un, tātad, arī iespējas uzstādīt prognozes.

Valūtas kursus nosaka tirgus dalībnieki, kuru cerības un priekšrocības iespējams prognozēt. Turklāt, valūtas vērtība ir atkarīga no valstu ekonomiskās situācijas (ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Japānas un Šveices). Šo valstu ekonomika tiek regulēta ar civilizētām metodēm un dati par to ekonomisko situāciju regulāri tiek publicēti.

Kamēr pastāv mainīga valūtas kursa noteikšanas sistēma, Forex tirgus necietīs no pasaules krīzes. Tieši otrādi, parādās jaunas iesējas, kas līdz šim nepastāvēja.

Darbība Forex tirgū vietējam tirgus dalībniekam nav saistīta ar ekonomisko situāciju Latvijā. Tirgus dalībniekam vinnests vai zaudējums šeit ir atkarīgs no stratēģijas izvēles un spēles taktikas, kā arī no treidera profesionalitātes.

Darbība Forex tirgū var atnest diezgan lielus ienākumus (daudziem treideriem vidējā izpeļņa var sasniegt 120% gadā), taču tie ir saistīti ar zināmu riska pakāpi, jo tirgus var attīstīties gan uz vienu pusi, gan otru pusi. Forex tirgū, parasti veicas tiem, kuri:

Ø Pareizi izvēlas darbības taktiku un stratēģiju;

Ø Izmanto informāciju, kas ļauj veiksmīgi pielietot fundamentālo un tehnisko analīzi.

Fundamentālā analīze ir to ekonomisko un politisko faktoru izzināšana, kas ietekmē Forex tirgus stāvokli. Tā, piemēram, ir ASV Federālo Rezervju Sistēmas politika, publicētie ekonomiskie rādītāji, ietekmīgu valstsvīru izteikumi, citi svarīgi notikumi. Lai strādātu Forex tirgū, treiderim ir nepārtraukti jāseko planētas starptautiskajiem notikumiem.

Tehniskā analīze – nākotnes tirgus stāvokļa prognozēšanas metode, kas balstās uz iepriekšējā tirgus stāvokļa matemātisko un grafisko apstrādi (darbā izstrādātās sistēmas tiks balstītas vienīgi uz tehnisko analīzi).

Lai darbošanās tirgū būtu veiksmīga, ar naudu jāapejas uzmanīgi. Sliktu pozīciju ir iespējams aizvērt vienmēr. Labs treideris seko sava rēķina stāvoklim, tāpat kā pieredzējis akvalangists gaisa spiedienam savā akvalangā.

Darbība, kas balstīta uz emocijām, Forex tirgū ir lemtai neveiksmei. Veiksmīgam darbam sevišķi nozīmīgs ir pārdomāts darījuma plāns ( tirdzniecības sistēma). Tik pat svarīgi ir nepieļaut novirzes no izvēlētā plāna un nekrist eiforijā darba procesā. Šāds darbs prasa lielu emocionālu stabilitāti un spēju izturēt smagu psiholoģisku slodzi.

Svarīgs veiksmes priekšnosacījums treiderim – iesācējam ir nopietna un atbildīga pieeja šim biznesam.

Forex – tā ir laba vērtspapīru tirgus alternatīva, kas nekad nepiedzīvos sastinguma periodu. Šo finanšu tirgus instrumentu, kur veiksme ir atkarīga tikai no paša treidera, var izzināt bezgalīgi. Pat epizodiski piedaloties tirdzniecībā, ar noguldītajiem līdzekļiem iespējams nodrošināt pietiekami stabilu ienākumu līmeni.

(raksts ņemts no wallstreet.lv)